Emocionālais faktors

Reiz dzīvoja Viņa, kura savā iekšējā būtībā bija kā maza meitene, klusa un jūtīga bija tai dvēsele.  Ar nedrošības pilnu skatu tā uzlūkoja pasauli, meklēja kādu, kas pateiks kas Viņa īsti ir, kam pieder, kam Viņai vajadzētu piederēt no visas sirds...

Gāja laiks un Viņa lasīja no zemes izbirušās “masku” lauskas un slēpa tās, lai neviens  neredzētu Viņas Dvēseles sāpes un ilgas pēc savas personīgās Brīvības! Viņa rotaļājās ar savu Ēnu, cienāja to ar zemenēm, un tēloja dažādas teātra etīdes, lai tikai ēna neatklātu pasaulei Viņas noslēpumus...

Kādu dienu lasot savas izbirušās maskas Viņa sastapās ar kādu ceļinieku, kurš Viņai jautāja: “Kādēļ, kas Jūs esat, un kurp ejat? Turot rokās savas, drudžaini sagrābtās lauskas - Viņa viņam atbildēja! Ar ceļinieku Viņai izveidojās siltas attiecības, jo abiem izrādījās līdzīgs ceļa mērķis – patiesības meklējumos.

Ceļš veda kalnā un lejā, caur purvainiem un brišņainiem grāvjiem un sāpīgām atklāsmēm par sevi – Viņa turpināja savu ceļu cik spēka, jo brīžos, kad vēlējās padoties Viņa mēdza apskatīties caur plecu uz savu ceļinieku, kurš nenoguris tai norādīja – UZ PRIEKŠU!

Sastaptie cilvēki mācīja mīlestību, jo norādīja uz kļūdām un bija nežēlīgi. Viņa aptvēra, ka atbilde uz visiem jautājumiem nebūs nekad, bet Mīlestība, ko Viņa mācās ceļā, paliks mūžīgi!

No comments

Leave a reply