Kazas maģija.

Vīrietim bija jābūt pilnīgi savādākam,- tas neatbilda EGO nosacījumiem, tādēļ sākās iekšējā cīņa par varu, kas sāpēja vēl vairāk un vairāk, līdz ieguva vienaldzības konsistenci. Un tikai tagad šī sieviete saprata, ka šajā vienaldzībā slēpās atslēga uz šo savienību.

Satikšanās bija neizbēgama. Šķiet visumā kas sprakšķēja vai arī bija pilnīgs miers?! Nav saprotama un paskaidrojama sajūta, kad Tevi vada dabiska plūsma!

Viņa sēdēja Viņam pretī kādā restorānā. Viņa bija mierrīga un vienaldzīga. Nē, ne tāpēc, ka bailes, bet tāpēc, ka šī pozīcija ļāva baudīt attieksmi un audzēt Sievišķīgos spārnus.. Dažkārt, vakara gaitā klausoties Viņa emuāros Viņa dabiski smaida un lūdzas pie sevis- "lūdzu nesabojā šo plūsmas skaistumu"!

"Tu zini?!" viņš noteica. " Es Tev pastāstīšu kādu stāstu! Dzīvoja viens vīrs, kas visu savu dzīvi bija strādājis bankā, labos un augstos amatos. Šis vīrs kādu dienu pēkšņi saprata, ka grib mainīt savu dzīvi radikāli un uz visiem laikiem in atrast Sevi un savu laimi. Un Tu iedomājies! Viņš visu pamet pilsētā un dodas uz laukiem, kur sāk audzēt dažas kazas... kādu dienu šis uzdzied kādu dziesmiņu uz ko kazas noreaģēja. Vīrs kazām pajautāja viedokli par viņa dziedāšanas spējām un par brīnumu, kazas viņam atbildēja ar skanīgu blējienu. Bēēē...! Tas bija, kā apstiprinājums, kā šī vīra gaidītais bērnišķīgais prieks, ka kazām patīk viņa dziedājums.

Brīdī, kad kazu stāsts iegūst kulminācijas brīdi, Viņā sprakšķēja dažādas domas - no aizdomām par džentelmeniskiem trikiem savaldzināt līdz pašcieņas žļodzīšanās iezīmēm, jo piedzīvotais taču neatbilst rāmim par randiņa tēmu..utt

Viņa smējās! Viņa smējās tā, kā nekad savā dzīvē! Viņa aizmirsa visur pieņentās normas, restorānu un viņai pat likās, ka ir atgriezusies bērnības pūdera miglā! 

Viņa smējās līdz mīlestībai, kuru ieraudzīju Viņam acīs! Tik maigai un saudzīgai!

Viņa mīl Viņu kopš stāsta par šo vīru un kazām

Pateicībā kazām:)

Viņa.